Full Lyrics
1. Ak, Jēzu mans, Tev tiesu spriež,
Tev rūgta nāve jāizcieš,
Tev, caur ko gūstam dzīvību
un debess laimi mūžīgu.
Ak, mīļais Jēzu, kā Tu ciet!
No mums Tev sāpēs jāaiziet,
kaut uzņēmis šo nastu Tu,
lai debesīm mēs nezustu.
Refrēns:
Kantors: Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam.
Tauta: Jo ar savu svēto krustu Tu esi atpestījis pasauli.
Kantors: Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu.
Tauta: Apžēlojies par mums.
2. Ak, Jēzu mans, Tu nevainīgs
nes savu krustu pazemīgs,
kurp Tevi vada, eji Tu
ar lēnprātību brīnišķu.
Ak, Kungs! Kad sāpes tuvu mums,
lai miers Tavs —mūsu patvērums,
lai ciešam mēs, kā cieti Tu
ar pazemību bijīgu.
Refrēns:
3. Ak, sirds! Tavs Kungs te noguris,
zem smagā krusta saļimis.
Te nav, kas Viņu žēlotu,
To pavada ar izsmieklu.
Sirds, godbijīgi uzlūko
šo upuri mums dievišķo:
te mūsu dēļ pats augstais Dievs
no sāpēm nav(a) vairījies.
Refrēns:
4. Kā cieš te Māte skaidrākā!
Dēls, ko tik karsti mīlēja,
te bezgalīgas mokas nes
dēļ necienīgās pasaules.
Lūdz, Māte vis(u)cēlākā
un žēlastībā vienīgā,
lūdz, lai ar savām asarām
mēs visus grēkus izpērkam.
Refrēns:
5. Jel mācies, mana dvēsele,
tev Jēzus Kristus priekšzīme:
tā ciest kā Viņš, kas darīja
tik labu. Kāda atmaksa!
Vai tu, kas Kristum atdodies,
no sāpju kausa vairīsies?
Ja Viņam sekot gribēji,
nes savu krustu priecīgi.
Refrēns:
6. Kungs Jēzu! Lai šo piemiņu
visdziļāk sirdī glabāju:
pat Tavu seju dievišķo —
kā sāpes pārvērtušas to!
Lai domām es un lūgšanām
ik dienas esmu gatavs tam:
tā ciest kā Tu! Lai paturēts
Tavs sāpju vaigs man sirdī svēts.
Refrēns:
7. Dēļ tevis, zeme grēcīgā,
krīt Kungs zem krusta smaguma,
cik ļauni Viņš te pazemots,
kam nāktos slava vien un gods.
Jūs, ļaudis, mūžam pieminiet:
jūs Jēzu krītam redzējāt,
lai jūsu sirdis maldīgās
no tumsas ceļiem novēršas.
Refrēns:
8. Kaut Jēzum spēka pietrūka,
Viņš sievietes vēl mierina:
lai lej par sevi asaras
un bērniem, ne par Viņu tās.
Jūs raudiet līdzi, dvēseles,
kā raudāja reiz sievietes.
Cik bezgalīgs tas upuris,
ko Dievs par jums ir nodevis.
Refrēns:
9. Cik skaudru sāpju smags šis krusts,
kāds rūgtums, mūsu neizjusts,
vēl katru savu sitienu
tie pavada ar izsmieklu.
Liec Tavu sāpju vārdā, Dievs,
no visa zemā novērsties,
lai Tev, Kungs Jēzu, sekoju
no stundas šīs uz mūžību.
Refrēns:
10. Cik skumju pilna stunda šī:
lūk, Jēzu izģērbj kareivji.
To, kurā mūsu glābšana,
ar rūgtu žulti dzirdina.
Tu arī, cilvēk, izturi,
ja sāpes plosa dvēseli,
jo sāpes mūsu Glābējam
bij’ lielākas par tavējām.
Refrēns:
11. To moka pūlis nežēlīgs,
Viņš krustā piekalts pazemīgs,
un Mātei sāpju biķeris
līdz’ Dēlam jāizbauda viss.
Ja tava sirds nav ledaina,
nav akmens salta stingumā,
tad, redzot Viņa ciešanas,
tev līdzi jāpārdzīvo tās.
Refrēns:
12. Kungs mirst pie krusta paceltā!
To mūsu grēki nopelna.
Ak, raudiet par šo brīnumu,
tas nes mums atpestīšanu!
Ja tevī, cilvēk, noslēpta
vēl kāda ēna grēcīga,
no tās tu drīzāk atraisies,
tavs prieks, tavs gala mērķis — Dievs.
Refrēns:
13. Ar Mariju lai noskumstam
par viņas lielām ciešanām.
Kas nācis pestīt cilvēkus,
nu miris viņas rokās dus.
Viņš nāvei atdevies par mums!
Ak, brīnišķīgais noslēpums,
mēs atmaksāt to nespējam
ar visām mūsu dzīvībām!
Refrēns:
14. Nu dusi Tu! Kaps izvēlēts,
tas mūsu sirdīm paliks svēts:
ar kapu šo, lai pieminam,
mēs pestīšanu ieguvām.
Jel ļauj mums arī dusēt tā
reiz miera pilnā smiltājā,
kad mūsu kājas steidzīgās
vairs dzīves ceļus nestaigās.
Refrēns:
15. Virs zemes, šeit, un mūžībā
Tev vienam slava dodama,
jo Tu, ak, Kungs, kā it neviens
mūs esi mīlējis paties’!
Beigās:
Tu, kas esi cietis par mums grēciniekiem,
Jēzu Kristu, ak, Kungs mīļais,
apžēlojies par mums, apžēlojies par mums! 3x
Un tu, kas tās sāpes esi līdzi cietusi,
ak, Marija, Dieva Māte, lūdz(i) Dievu par mums, lūdz(i) Dievu par mums!
